Organizatori
- Lidija Leikuma
Latvijas Universitāte
lleikuma@inbox.lv - Aleksejs Andronovs
Sanktpēterburgas Valsts Universitāte
baltistica@gmail.com
Apraksts
Latviešu valodai ir divas literārās formas: (lejas)latviešu jeb kopnacionālā un latgaliešu. Latgaliešu rakstu jeb literārā valoda, kuras pamatā ir divarpus gadsimtu ilga rakstu tradīcija, veidojusies uz Austrumlatvijas izlokšņu bāzes. Šīs izloksnes valodniecībā tiek traktētas dažādi: vieni pētnieki tās uzskata par latviešu valodas latgaliskajām izloksnēm, citi dēvē par patstāvīgu latgaliešu valodu.
Latgaliešu literārā valoda joprojām ir mazāk kopta un aprakstīta, nekā latviešu literārā valoda. Interese par to pastiprinājusies līdz ar Atmodu 20. gs. 80. gadu beigās. Latgaliskie izdevumi līdz ar „Tāvu zemes kalendaru 1991. gadam“ atkal atgriezušies dzimtenē, kur 1990. gadā nodibināta Latgales Kultūras centra izdevniecība. Prof. A. Breidaka vadībā darbu sākusi Latgaliešu pareizrakstības komisija (kopš 2013. gada – Latgaliešu rakstu valodas ekspertu komisija). 21. gs. sākumā latgaliešu rakstu tradīcija ir radusi atspoguļojumu Valsts valodas likumā. Mūsdienās grāmatas un periodika latgaliski iznāk saskaņā ar 2007. gadā apstiprinātajiem „Latgaliešu pareizrakstības nosacījumiem“. Latgaliešu valoda radusi vietu plašsaziņas līdzekļos, fakultatīvi tiek apgūta skolās un bērnudārzos, tiek veidoti mācību līdzekļi. Par latgaliešu valodu augusi interese arī zinātnieku aprindās: tā tiek studēta augstskolās, notiek ikgadējas latgalistikas konferences, iznāk zinātnisku rakstu krājumi, monogrāfiskas publikācijas. Tomēr ir nepieciešams intensificēt šīs valodas lingvistisku izpēti, iesaistot tajā ne tikai letonistus, bet baltistus kopumā, tāpat arī vispārīgās valodniecības speciālistus.
12. Baltistu kongresa Latgalistikas sekcijā (resp. 8. Latgalistikas konferencē) gaidītu referātus, kas aplūko gan latgaliešu literārās valodas sistēmu un lietojumu, gan tās vēsturi un dialektālo pamatu, tāpat ietver latgaliski rakstītu avotu izpēti, valodu tipoloģijas un areālās lingvistikas studijas.
Apstiprinātie referāti
Ja vēlaties lasīt referātu tēzes, lūdzam noklikšķināt uz attiecīgā referāta nosaukuma.
- Aleksejs Andronovs
- Patskaņu /e/, /ie/ un /æ/, /ǣ/ distribūcija latgaliešu literārajā valodā
- Skaidrīte Kalvāne
- 18.–19.gs. “svātuos dzīsmis”: avotu meklējumi
- Otīlija Kovaļevska
- Kartogrāfiskās metodes piedāvājums Dienvidaustrumlatgales sādžu nosaukumu un uzvārdu izcelsmes pētījumos
- Lidija Leikuma
- Par “trešo izloksni” latgaliešu rakstībā: J. Klīdzēja “Zalta kristeņa” konteksts
- Valentīns Lukaševičs
- Jezuītu darbība Feimaņu draudzē
- Māra Mortuzāne-Muravska
- Latgalisko tekstu rediģēšana mūsdienu latgaliešu literatūras izdevumos un interneta vidē
- Edmundas Trumpa
- Ieskats Rietumlatgales izlokšņu runātāju lingvistiskajā apziņā
- Sandra Ūdre
- Ar grīzšonūs saisteituo frazeologeja i leksika
- Ilona Vilcāne
- Vokālisma īpatnību lokalizācijas saistība ar kultūrvēsturiskajām robežām Rudzātu izloksnē
Lejuplādēt visu šīs sekcijas referātu tēzes