Atpakaļ uz sekciju sarakstu

Organizatori

Apraksts

Ir pagājuši 10 gadi, kopš Baltijas valstis ir pievienojušās Eiropas Savienībai. Ģeopolitiskās un sociālekonomiskās pārmaiņas ir ietekmējušas arī valodu un kultūru kontaktus, lingvistiskās attieksmes maiņu, valodu hierarhiju u.tml. Angļu valodas hegemonija, kas mūsdienās metaforiski tiek apzīmēta gan kā panaceja, gan arī kā pandēmija (Phillipson 2009), ir sekmējusi arī pretēju procesu – nacionālo un reģionālo valodu un kultūru konkurētspējas paaugstināšanu. Mūsdienu sociālpolitiskās dzīves glokālais raksturs atspoguļojas arī mēģinājumā savienot globālos procesus ar lokālās identitātes stiprināšanu, kas sākas, pirmkārt, ar savas dzimtās valodas un kultūras apzināšanu. Kā iz teicies mūsdienu sociolingvists A.Bells, mēs pat nevaram iedomāties, cik ļoti to, ko sakām, ietekmē mūsu sociālā, etniskā un ģeogrāfiskā piederība[1] (Bell 2013).

Šajā tematiskajā sekcijā piedāvājam daudzpusīgu skatījumu uz Latgales reģionu, diskutējot par lielo un mazo valodu un kultūru mijiedarbi 21.gs. (latviešu, poļu, krievu, angļu, vācu u.c. valodu kontakti). Īpaša uzmanība tiks pievērsta latgaliešu valodas un kultūras attīstības procesiem reģionālajā, nacionālajā un Eiropas kontekstā.

UNESCO darba grupas izstrādātajā modelī „A methodology for assessing language vitality and endangerment” (UNESCO 2003) ir minēti 9 kritēriji, pēc kuriem var noteikt valodas dzīvotspēju. Mēs aplūkosim situāciju ar latgaliešu valodu un kultūru, īpašu uzmanību veltot 4 kritērijiem:

  • mācību materiālu pieejamība valodas mācīšanai un rakstpratībai;
  • reakcija uz jaunajiem medijiem un valodas lietojuma jomām;
  • valodas lietojuma sfēru maiņa;
  • kopienas (runas kolektīva) locekļu attieksme pret viņu pašu valodu.

Ceram, ka tematiskajā sekcijā piedalīsies arī citu reģionālo valodu un kultūru pētnieki, tādā veidā ieskicējot kopīgo un atšķirīgo šī virziena izpētē Baltijas valstīs un Eiropā kopumā. UNESCO modeļa piedāvājums atklāj Eiropas kopīgo nostāju mazo valodu jautājumā, proti, to vērtību un saglabāšanas nepieciešamību: ikviena un katra valoda ietver sevī cilvēku unikālo kultūras viedumu. Līdz ar to ikkatras valodas zaudējums ir zaudējums visai cilvēcei[2]  (UNESCO 2003).

 

[1] We cannot talk without giving ourselves away socially, ethnically, geographically.

[2] Each and every language embodies the unique cultural wisdom of a people. The loss of any language is thus a loss for all humanity.

 

Literatūra

Bell, Allan (2013). The Guidebook to Sociolinguistics. Wiley-Blackwell.

Phillipson, Robert (2009). Linguistic Imperialism Continued. New York and London: Routledge.

UNESCO (2003). UNESCO Ad Hoc Expert Group on Endangered Languages. Language Vitality and Endangerment.

Apstiprinātie referāti

 

Ja vēlaties lasīt referātu tēzes, lūdzam noklikšķināt uz attiecīgā referāta nosaukuma.

 

Maija Brēde
Changeability within the lexical level of Latvian under the impact of Global English
Vittorio Dell'Aquila, Gabriele Iannàccaro
Local oriented, national oriented, global oriented: the choices of Latgale
Алла Диомидова
Вильнюс – Тбилиси: особенности иноязычного лингвистического ландшафта (ЛЛ)
Ingars Gusāns
Glokalizācijas elementi latgaliešu mūzikā
Angelika Juško-Štekele
Tradīcija un ideoloģija: Aglonas svētceļojuma diskurss
Antra Kļavinska
Vietvārdi baltu frazeoloģijā: starptautiska, nacionāla un lokāla rakstura kultūras zīmes
Hannes Korjus
Ludzas igauņi, skolu, pārtautošanas un izloksnes jautājums Latgalē XX gadsimta 20.–30. gados
Linda Lauze
Glokalizācija latviešu valodas kā svešvalodas apguvē
Sanita Lazdiņa
„Man ar valodas mācīšanu nav nekāda sakara” – izglītības politika un prakse glokalizācijas procesu kontekstā
Vladislavs Malahovskis
Reģionālisma izpausmes un/vai separātisms - diskurss par Latgales īpatnību saglabāšanu 20. gadsimta 20. gados
Olga Alexandrovna Meshcheryakova, Heidi Ann Erbsen
The effects of globalization on linguistic culture: case study on the linguistic features of public information regarding the European Union provided to Russian users
Влияние глобализации на лингвокультуру: лингвистические особенности общественной информации, предоставляемой для российских пользователей по Европейскому Союзу
Solvita Pošeiko
Vai šodien notiek kas interesants? – afišas kā glokalizācijas spogulis („ausmeņa kebabs” piemērs)
Ilga Šuplinska
Ticējumu izpratne un funkcionalitāte mūsdienās: Viļakas piemērs
 

Lejuplādēt visu šīs sekcijas referātu tēzes

 

Atpakaļ uz sekciju sarakstu